Šo varu mēs neievēlējām, tā mūs nepārstāv!
Ar mums 7886
  • Rīga un Rīgas rajons: 5778
  • Vidzeme: 412
  • Kurzeme: 451
  • Zemgale: 323
  • Latgale: 572
00.00.0000

Naturalizācija. Kam netiek piešķirta pilsonība

Naturalizācijas (uzņemšana pilsonībā) iesniegumu pieņemšana Latvijā sākās 1995. gada februārī. Taču līdz 1998. gada beigām lielākajai daļai nepilsoņu nebija iespēju saņemt pilsonību tā saucamo „naturalizācijas logu” dēļ. Savā ziņojumā ANO Cilvēktiesību aizsardzības padomei 2011. gadā Latvija apgalvo, ka ikvienam nepilsonim ir tiesības saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Pilsonības likuma 1. daļas 11. pantā ir noteikti vairāki naturalizācijas ierobežojumi:

Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā. Šis ierobežojums neattiecas uz 13. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un piektajā daļā minētajām personām;

6) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

8) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

LR pilsonības saņemšana (bez eksāmeniem) ir iespējama personām, kas saņēmušas pilnu apmācības kursu skolā ar latviešu mācību valodu, bet no 1999. gada februāra – arī pēc 1991. gada 21. augusta (neatkarības atjaunošanas diena) dzimušo nepilsoņu bērniem. 2011. gadā Latvijā bija aptuveni 17 000 nepilsoņu bērni, kuriem ir tiesības saņemt Latvijas pilsonību, taču viņu vecāki dažādu iemeslu dēļ šo iespēju nav izmantojuši.

Naturalizācijas procesā ir jānodod uzticības solījums Latvijas Republikai, jānomaksā nodeva, jānokārto latviešu valodas, valsts Satversmes un himnas zināšanu eksāmeni (spriežot pēc ziņojuma, ko iesniedza tikšanās ar augsto komisāru mazākumtautību jautājumos dalībnieki Daugavpilī 2011. gadā, himnas tekstā nav pieļaujama neviena pieturzīmju kļūda), kā arī Latvijas vēstures eksāmens (tajā sastopami jautājumi, par kuru atbildēm Latvijas sabiedrībā izveidojušās būtiskas domstarpības). Saskaņā ar ĀM paziņojumu 1996. gadā Latvijas valsts apņemas piešķirt pilsonību visiem, kas izpildījuši likumā noteiktās prasības. Praksē zināms gadījums par atteikumu piešķirt pilsonību personai arī pēc likumā noteikto prasību izpildes. Atteikums tika motivēts ar politiskiem apsvērumiem.

Pilsonības likumā teikts, ka naturalizācijas kārtībā Lavijas pilsonību iespējams saņemt viena gada laikā. Vidēji naturalizācijas process aizņem 7 – 8 mēnešus. 2011. gada septembra beigās pilsonību naturalizācijas kārtībā bija saņēmuši 136 987 cilvēku (lielākā daļa no tiem ir nepilsoņi, taču ir arī apatrīdi un ārvalstnieki). Lielākais naturalizācijas iesniegumu skaits reģistrēts 2004 g. (21 297), lielākais naturalizējušos pilsoņu skaits konstatēts 2005 g. (19 169). 2009 g. naturalizācijas iesniegumu skaits sastādīja 16,3% no 2004 g. rādītāja, naturalizējušos pilsoņu skaits – 10,9% no 2005 g. rādītāja.

Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes veiktā pētījuma rezultātiem, galvenie iemesli, kāpēc nepilsoņi necenšas naturalizēties, ir sekojoši: viņiem ir tiesības uz pilsonību – 34,2%, nepietiekošas latviešu valodas zināšanas – 23,2%, vēstures eksāmena kārtošanas nepieciešamība – 20,5%, mazāki izdevumi nepilsoņiem par vīzām ieceļošanai vairākās valstīs, ieskaitot Krieviju – 20,2%, nodevas apmērs – 20,2%. Vēlāks Pilsonības un migrācijas pārvaldes pētījums liecināja, par to, ka 45% aptaujāto nepilsoņu uzskatīja savas latviešu valodas zināšanas par nepietiekamām pilsonības saņemšanai.

Bez tam tika minēti arī citi iemesli, kuru dēļ nepilsoņi necentās uzsākt naturalizācijas procesu: nevēlēšanās dienēt Latvijas bruņotajos spēkos (aktuāls līdz 2005. gadam vīriešiem vecumā līdz 27 gadiem) vai cienījams vecums, ar kuru saistītas nepietiekamas laviešu valodas zināšanas un motivācijas trūkums. 2010. gadā Krievijas pilsonību saņēmušo nepilsoņu skaits pārsniedza naturalizējušos nepilsoņu skaitu.

 

Komentāri pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem.

Piereģistrēties