Šo varu mēs neievēlējām, tā mūs nepārstāv!
Ar mums 7887
  • Rīga un Rīgas rajons: 5779
  • Zemgale: 323
  • Latgale: 572
  • Vidzeme: 412
  • Kurzeme: 451
08.11.2012

Nepilsoņi. Statuss, atšķirības tiesībās

Nepilsoņi Latvijā atšķiras no bezvalstniekiem (personas bez valstiskās piederības). Atšķirībā no viņiem nepilsoņiem, piemēram, ir Latvijas pases (atšķirībā no zilajām, un no 2007. gada — sarkanajām pilsoņu pasēm, nepilsoņu pases ir violetas).

Tajās angļu valodā nepilsoņi apzīmēti kā ārvalstnieki (angļu val – alien), nepilsoņiem ir LR diplomātiskā aizsardzība ārzemēs un tiesības dzīvot LR teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju. Satversmes tiesa sprieduma par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 15. un 17. punktā atzina, ka:

„Līdz ar Pilsonības likuma pieņemšanu ir radusies jauna starptautiskajās tiesībās līdz šim nepazīstama personu kategorija – Latvijas nepilsoņi. Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, jo nepilsoņiem noteikto tiesību apjoms pilnībā neatbilst nevienam šādam statusam. Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne ārvalstniekam, ne arī bezvalstniekiem, bet par personām ar “īpašu tiesisko statusu”. (...) nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā”.

Latvijas Republika pamato viedokli, ka uz nepilsoņiem neattiecas 1954. gada Konvencija par bezvalstnieka statusu, apgalvojot, ka viņiem ir plašākas tiesības nekā šīs konvencijas subjektiem. ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos neuzskata nepilsoņus par Konvencijas par bezvalstnieka statusu subjektiem, taču iekļauj viņus savā bezvalstnieku statistikā. ANO īpašais ziņotājs jautājumos par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību Latvijas nepilsoņus apzīmē kā apatrīdus (bezvalstniekus) un norāda uz 1961. gada konvenciju, iesakot Latvijai pārlūkot naturalizācijas noteikumus. Latvijas ombudsmens R. Apsītis 2008. gadā atzīmēja, ka nepilsoņu „īpašais tiesiskais statuss” „ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa.”

Nepilsoņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās (atšķirībā no līdzīgas Igaunijas nepilsoņu grupas, arī pašvaldību vēlēšanās), taču viņi var iestāties partijās Latvijā un izdarīt ziedojumus. Ierobežota arī nepilsoņu profesionālā darbība: viņi nevar dienēt armijā, strādāt tiesībsargājošajos orgānos, cietumu apsardzē, kļūt par ierēdņiem, advokātiem, notāriem, farmaceitiem, tiesas piesēdētājiem, Valsts ienākumu dienesta un dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem utt. Pastāv arī sociālo un ekonomisko tiesību ierobežojumi: nekustamo īpašumu iegāde, tiesības uz privatizācijas sertifikātiem (Krievijā ieviesto vaučeru analogs), pensijas stāža uzskaite, ieroču nesāšanas ierobežojumi, iestāšanās dažās augstskolās, tiesības izbraukt bez vīzas uz vairākām valstīm (līdz 2007. gada janvārim – lielākā daļa ES valstu, Norvēģija un Īslande). 2010. gadā Latvijas Cilvēktiesību aizsardzības komiteja ir konstatējusi 79 atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās.

Nepilsoņiem nav noteikta arī karaklausība – ilgu laiku pastāvēja šī viņu atšķirība no vīriešu kārtas Latvijas pilsoņiem, taču, līdz ar karaklausības atcelšanu (pēdējais iesaukums notika 2005. gada beigās) naturalizācijas tempi nevis pieauga, bet gan, gluži otrādi, kritās.
 

Komentāri pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem.

Piereģistrēties