Šo varu mēs neievēlējām, tā mūs nepārstāv!
Ar mums 7888
  • Rīga un Rīgas rajons: 5779
  • Kurzeme: 452
  • Zemgale: 323
  • Latgale: 572
  • Vidzeme: 412

Nepārstāvēto parlamenta rezolūcija par Latvijas ES prezidentūru

19.01.2015

 2014. gada 25. janvārī Nepārstāvēto parlaments pieņēma rezolūciju „Par demokrātijas standartu būtisku pazemināšanos Eiropas Savienībā sakarā ar Latvijas Republikas atrašanos tās sastāvā”, kurā tika norādīts uz to, ka Latvija nepilda savas saistības demokrātijas, cilvēktiesību un likuma augstākās varas principa jomā, ko tā uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā.

Gandrīz pēc gada kopš šīs rezolūcijas pieņemšanas brīža, Nepilsoņu kongresam aktīvi darbojoties starptautiskajā līmenī tiesību aizsardzības jomā, Nepārstāvēto parlaments ar gandarījumu konstatē, ka mūsu balss tika sadzirdēta. Nepārstāvēto parlaments apsveic ES Ministru padomes 2014. gada 16. decembra atzinumu „Par likuma augstākās varas principa ievērošanu”. Šajā atzinumā ir teikts, ka ES ārpolitiskā darbība demokrātijas vērtību, cilvēktiesību un likuma augstākās varas principa izplatīšanā pasaulē ir nesaraujami saistīta ar nepieciešamību uzturēt augstus cilvēktiesību standartus pašās ES dalībvalstīs.

Sākot ar 2010. gadu, Nepilsoņu kongresa locekļi vērsās Eiropas Savienības institūcijās, norādot, ka Latvija nepilda savas saistības un ka nepilsonības institūts neatbilst augstajiem ES standartiem. Taču Eiropas Savienība atbildēja, ka tai neesot kompetenču, lai iejauktos šādos jautājumos. Ar savu decembra lēmumu Eiropas Savienība ne tikai atzina problēmas pastāvēšanu, bet arī spēra pirmo soli, lai izveidotu reālus mehānismus tās risināšanai: ikgadējas tikšanās rīkošanu Ministru padomes līmenī, lai apspriestu, kāda ir situācija ar likuma augstākās varas principa nodrošināšanu un izplatīšanu ES dalībvalstīs.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība sistemātiski ignorē ar mazākumtautību un bezpilsonību saistīto problēmu pastāvēšanu, Nepārstāvēto parlaments pauž bažas, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē piebremzēs cilvēktiesību monitoringa iniciatīvu Savienības iekšienē un mazinās ES morālo autoritāti pasaulē. Nepārstāvēto parlaments kategoriski noliedz Latvijas valdības pieeju iekšējās un ārējās drošības nodrošināšanai bez demokrātijas un cilvēktiesību principu – jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pamatprincipu – stiprināšanas valstī. Nepārstāvēto parlaments ir pārliecināts, ka gan valsts drošība, gan tās iekšējā stabilitāte ir nesaraujami saistīta ar tās iedzīvotāju pārliecību, ka visus iekšējos jautājumus ir iespējams atrisināt viņu valsts demokrātisko institūtu ietvaros, nepiesaistot palīdzību no ārpuses. Tieši šādas pārliecības šobrīd pietrūkst daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Nepārstāvēto parlaments apsveic ANO plānu likvidēt bezpilsonību pasaulē 10 gadu laikā, ko ir ierosinājusi ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs 2014. gadā, un pievērš ES dalībvalstu uzmanību tam, ka Latvija ieņem ceturto vietu pasaulē pēc bezpilsonības personu kopskaita un ka Latvijas nepilsoņi veido apmēram pusi no visām bezpilsonības personām, kas pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā. Nepārstāvēto parlaments uzskata, ka bezpilsonības likvidācijas jautājumam būtu jākļūst par vienu no prioritātēm gan ES ārpolitiskajā darbībā, gan ES iekšējā dialogā par likuma augstākās varas principa ievērošanu.

Nepārstāvēto parlaments pievērš uzmanību tam, ka masveida bezpilsonības parādība nav unikāla. Arvien vairāk valdību pasaulē izmanto to ka rīku etniskās diskriminācijas nomaskēšanai. Pilsonības atņemšana vairāk nekā 200 000 Dominikānas Republikas iedzīvotāju 2013. gadā, Lielbritānijas valdības apšaubāmās iniciatīvas par pilsonības atņemšanu savas valsts iedzīvotājiem un Latvijas nepilsoņiem nelabvēlīgo vīzu režīma izmaiņu ieviešana 2014. gadā tikai apstiprina cilvēktiesību un likuma augstākās varas principa degradēšanas bēdīgo tendenci.

Atceroties, ka mūsdienu Latvijas nepilsoņi ir strādnieki, inženieri un citu civilo profesiju pārstāvji, kas legāli ieradušies Latvijā valsts pirmskara industrializācijas laikā un kam vēlāk tika atņemtas politiskās tiesības, Nepārstāvēto parlaments pauž solidaritāti ar visiem darba ņēmējiem, kas legāli migrē ES ietvaros, un aicina ES valstis rīkoties, lai pastiprinātu viņu tiesisko stāvokli un nepieļautu diskrimināciju.

Ņemot vērā minēto, NP noteica savas darbības prioritātes Latvijas ES Padomes prezidentūras laikā:

1. Cilvēktiesības un likuma augstākās varas princips ES iekšienē. Cilvēktiesību ievērošanas monitorings ES dalībvalstīs.
2. Darbaspēka pārvietošanas brīvība, viesstrādnieku līdztiesība, visu nodokļu maksātāju, arī nepilsoņu, piedalīšanās politisko lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.
3. ES globālās lomas stiprināšana cilvēktiesību veicināšanā un bezpilsonības likvidēšanā pasaulē.
 

Komentāri pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem.

Piereģistrēties