Šo varu mēs neievēlējām, tā mūs nepārstāv!
Ar mums 7886
  • Rīga un Rīgas rajons: 5778
  • Vidzeme: 412
  • Kurzeme: 451
  • Zemgale: 323
  • Latgale: 572
07.11.2012

Nepilsoņi. Vēsture, demogrāfija

Nepilsoņi – aptuveni 308 000 (sākotnēji – aptuveni 700 000) cilvēku, galvenokārt Latvijas iedzīvotāji, kuriem kopš 1991. gada vai kopš dzimšanas nav nevienas valsts pilsonības, taču kuri ir ieguvuši specifisku statusu.

No juridiskā viedokļa nepilsoņi ir 1995. gada 12. aprīlī pieņemtā likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekti – personas, kas bija tikai PSRS pilsoņi un atbilst šādiem nosacījumiem: „1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā”, kā arī viņu bērni, kas nav saņēmuši nevienas valsts pilsonību. Liela daļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijas teritorijā.

90. gados par nepilsoņiem galvenokārt kļuva laikposmā no 1940. līdz 1989. g. no citām PSRS republikām uz Latviju atbraukušie cilvēki un viņu bērni. Šo cilvēku lielo skaitu pamato lielie demogrāfiskie zaudējumi, ko Latvija cieta abu pasaules karu un vēlāko sabiedrisko konfliktu rezultātā. Iedzīvotāju lēnā dabiskā pieauguma, kā arī republikā valdošās industrializācijas politikas un salīdzinājumā ar citām republikām šeit esošā augstākā dzīves līmeņa apstākļos, iedzīvotāju skaita pieaugumu padomju Latvijā lielākoties veicināja migrācija.

Šīs cilvēku kategorijas parādīšanās juridiskais pamats ir 1991. gada 15. oktobrī LR AP pieņemtais lēmums “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, saskaņā ar kuru par Latvijas pilsoņiem tika atzīti tikai aptuveni 2/3 valsts iedzīvotāji (pirmskara Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcnācēji), pretēji pie varas esošās Latvijas Tautas frontes priekšvēlēšanu programmas p.2.5. Vēlāk Tautas frontes pirmais līderis D. Īvāns piezīmēja, ka uzskata to par nodevību. Augstākās Padomes deputāts, LTF pārstāvis R. Marjašs par „nulles varianta” (pilsonība visiem Latvijas iedzīvotājiem) nepieņemšanas iemeslu min tolaik jau aizliegtās Interfrontes nesamierināmo pozīciju un nacionālo radikāļu apgalvojumus par to, ka „automātiska Latvijas pilsonības piešķiršana visiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmētu neizbēgamu kritienu pagātnē, padomju varas un agrākās kārtības atjaunošanos”.

„Teorētiski latviešiem bija iespēja cīnīties par savu neatkarību ar ieroci rokās. Tas novestu pie asiņainām sadursmēm. Daudz loģiskāks bija cits ceļš – pacensties ar legāliem līdzekļiem iekļūt toreizējās varas struktūrās. Taču šim nolūkam bija nepieciešamas balsis – tolaik balsoja visi Latvijas iedzīvotāji. Un mēs apzināti apgalvojām, ka mūsu mērķis ir tā saucamais „nulles variants”. Taču tie bija apzināti meli, kas palīdzēja izvairīties no cilvēku upuriem,” – A. Panteļējevs, ilggadējs Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un partijas „Latvijas ceļš” līderis.

Drīzumā savu pastāvēšanu izbeidza PSRS, un līdz pat 1995. gadam nepilsoņu juridiskais statuss (tolaik to skaits sastādīja aptuveni 700 tūkstošus cilvēku) nebija skaidrs.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, 2012. gada vidū Latvijā dzīvoja 304 806 nepilsoņi (13,8% iedzīvotāju), no tiem 65,7% – krievi (33,5% Latvijā dzīvojošo krievu tautības cilvēku), 13,5% – baltkrievi (53,9% Latvijā dzīvojošo baltkrievu), 9,6% – ukraiņi (54,8% Latvijā dzīvojošo ukraiņu). Kopumā nepilsoņu skaitu veido mazākumtautību pārstāvji – 99,7% un latvieši – 0,3% (926 cilvēki, jeb 0,1% valstī dzīvojošo latviešu). Nepilsoņu skaits samazinās izmiršanas, emigrācijas un naturalizācijas ceļā, kā arī pateicoties tam, ka daļa pēc 1991. gada dzimušo nepilsoņu bērnu ir atzīti par pilsoņiem. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, 2012. gada vidū ārpus Latvijas dzīvoja 3281 nepilsonis.

1998. gada oktobrī referendumā ar balsu vairākumu (52.5% pret 45%) tika pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991. g. 21. augusta dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem. Šo likumu pieņemt ļāva tikai nelatviešu balsis. Pēc referenduma naturalizācija (galvenokārt nepilsoņu vidū) paātrinājās, 2005. gadā pārsniedzot 19 000 cilvēkus. Pēc 2005. gada interese par naturalizāciju kritās, līdz 2009. – 2010. gg. stabilizējās – gadā tiek pieņemti aptuveni 2000 iesniegumi ar naturalizācijas lūgumu.

Nepilsoņi galvenokārt dzīvo lielpilsētās. 2012. gada nepilsoņi veidoja 22,4% Rīgas, 19,2% — Liepājas un 17,7% Daugavpils iedzīvotāju. Šajās valsts lielākajās pilsētās dzīvo 39,8% valsts iedzīvotāju un 62,3% nepilsoņu.

2012. gada sākumā 6,8% Latvijā dzīvojošo nepilsoņu sastādīja pirms 1930. gada dzimušie – 81 gadu veci vai vecāki cilvēki (kopumā viņi veido 3,7% valsts iedzīvotāju), 1992. gadā dzimušie un jaunāki cilvēki (vecumā līdz 17 gadiem) – 4,5% nepilsoņu (kopumā – 19,1% valsts iedzīvotāju).

No 1995. gada likums par nepilsoņu statusu ir mainījies 7 reizes. 2000. gada martā pieņemtie grozījumi paredzēja nepilsoņu izsūtīšanas iespēju ierobežojumus, kā arī ļāva nepilsoņiem atņemt šo statusu tikai saskaņā ar tiesas spriedumu. 2000. gada septembrī tika atjaunota iespēja atņemt cilvēkam nepilsoņa statusu bez tiesas lēmuma, taču tika dota iespēja pārsūdzēt lēmumu tiesā. 2004. gadā Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas paredzēja iespēju atņemt nepilsoņa statusu personām, kas izbraukušas uz ārzemēm uz pastāvīgu dzīvi. 2005. gadā Satversmes tiesa atcēla šos nolikumus par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem.
 

Komentāri pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem.

Piereģistrēties